Vēsture

Rīgas Kongresu nama celtniecība tika pabeigta 1982.gadā. Vēsturiski nams ir būvēts kā kongresu un konferenču centrs komunistiskās partijas vajadzībām. Tā arhitekti J. Gertmanis un V. Kadirkovs nama iekšējā apdarē bagātīgi izmantojuši granītu, marmoru un ozolkoku. Telpiskās kompozīcijas centrā ir plašs vestibils, kas vairāk kā 14 m augstumā optiski apvieno svarīgākās telpu grupas: pirmajā stāvā – Lielās zāles parteri, bibliotēku un administrācijas telpas; otrajā stāvā – Lielās zāles balkonu, Mazo zāli un auditorijas, bet trešajā stāvā – auditorijas. Ievērojamā centrālās rekreācijas telpa, pateicoties lielam, pret parku vērstam stiklojumam, harmoniski saista interjeru ar kanāla apstādījumiem. 

Sākotnēji tas tika dēvēts par „Politiskās izglītības namu”. Ēkas zālēs un bibliotēkā notika tikai kompartijas ideoloģiskie pasākumi. 

Atmodas laikā Rīgas Kongresu namā aizsākās un nostiprinājās Latvijas neatkarības idejas. Lielajā zālē pirmo reizi skaļi tika izteikts viedoklis, ka Padomju Savienība tika okupējusi Latviju. Neatkarības idejas tika apstiprinātas arī dažādu radošo savienību (žurnālistu, rakstnieku u.c.) un inteliģences saietos, kas norisinājās Rīgas Kongresu namā.

Kongresu nama trīs zālēs, auditorijās, foajē un kafejnīcā iespējams uzņemt vairāk kā 1500 apmeklētāju. Rīgas Kongresu nama telpās strādā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, koncertu un teātru biļešu kases.

Rīgas Kongresu nama priekšrocība ir telpu multifunkcionāls pielietojums. Piedāvājam telpas dažādiem pasākumiem - koncertiem un izrādēm, kongresiem, semināriem, sapulcēm, filmu demonstrēšanai, izstādēm un korporatīvajiem pasākumiem.



– Drukāt dokumentu